Pie Dieva saklātā galda

Saruna ar BPI 1. kursa studentu Edmundu Stoleru un viņa sievu, BPI brīvklausītāju Diānu Stoleri

Vecums: 50
Ģimene: precējušies; ir 4 bērni
Profesija: Edmunds – galdnieks; Diāna – sporta skolotāja, basketbola trenere, mājsaimniece
Kalpošana: kalpošana mājās un atbalsts tiem, kuriem nepieciešama palīdzība
Svēto Rakstu vieta, kas uzrunā –  “Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.” (2. Korintiešiem 5:7)
Persona Bībelē, kam jūtos līdzīgs (-a):
Edmunds: Pāvils, viņš sākotnēji bija Dieva pretinieks, taču Dieva darbs Viņā piepildījās.
Diāna: Vēlos būt kā Marija – pie Jēzus kājām. Uzrunā arī Marijas, Jēzus mātes, sacītie vārdi: “Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda.” Viņas gatavība paklausīt savam vīram, pat ja tas nozīmētu sapnī saņemtu norādījumu bēgt uz Ēģipti.

Kas jūs mudināja studēt BPI?
Edmunds: Par BPI man pastāstīja sieviņa. Jau pirms apmēram desmit gadiem viņa mani mudināja tur iestāties. Pagājušajā vasarā sapratu, ka patiešām to vēlos un tieši tagad ir īstais laiks. Piezvanīju Pastorālās kalpošanas programmas vadītājam Tomasam Šulcam. Biju uztraucies, taču viņš bija laipns, draudzīgs, visu izskaidroja. Es biju gaidīts, un tas man bija svarīgi.
Diāna: Iepriekš biju studējusi Starptautiskajā Bībeles institūtā. Tā kā patika mācīties par Dievu, gribēju zināt vairāk. Šajā laikā Dievs deva mums brīnišķīgu ģimeni, piedzima vairāki bērni, diemžēl divi bērniņi nomira. Nebija laika mācībām, taču vēlāk Dievs deva vēl citas iespējas. Vecākās meitas draugs meklēja atbildes uz jautājumiem par Dievu, nemācēju uz visiem viņa jautājumiem atbildēt, tādēļ šķita, pienācis laiks mācīties. Vēlāk Dievam sacīju: “Man Tevi nav jāaizstāv. Tu pats par Sevi runāsi un Sevi aizstāvēsi.” Kad bērni jau bija paaugušies, radās iespēja darīt arī kaut ko ārpus ģimenes. Aizgājām uz Rīgas Vīlandes baptistu baznīcu, pirms tam bijām apmeklējuši luterāņu dievnamu. Tas ir Dieva pārsteigums, Viņa darbs, ka esam šeit. Mācības BPI domātas vīriem, taču priecājos par iespēju kopā ar Edmundu apmeklēt nodarbības un mācīties kopā.

Kas līdz šim mācībās ir bijis visizaicinošākais?
Edmunds: Man mēdz būt grūti pieķerties mājas darbiem, uzsākt veikt nepieciešamos uzdevumus. Lielākā cīņa ir ar sevi. Pirms studijām nāk prātā domas, kā varētu tās dienas veltīt, piemēram, mājas remontam. Taču, aizejot uz BPI, nekad to neesmu nenožēlojis, jūtos piepildīts. BPI man devis saprašanu, apziņu, ka vajag mācīties! Ka tas ir forši!
Diāna: Esam sapratuši, ka ir jāizmanto laiks. Šīs ir “svinības”, uz kurām Dievs mūs aicinājis, nav prātīgi aizbildināties ar kaut ko citu, bet gan sagatavoties un ierasties uz tām, un “saklāto galdu” nepalaist garām!

Kā mācības ietekmē jūsu ikdienas dzīvi un kalpošanu?
Edmunds: Redzu, ka cilvēki, kuri mūs vada un pasniedz lekcijas, ir izglītoti, reizē arī pazemīgi un draudzīgi, vēlas dalīties ar to, ko atklājuši. Tas ir liels ieguvums. Katra satikšanās ielīksmo, piedzīvojam vienotību. Šīs dienas ir garīgs un intelektuāls stiprinājums. Esmu nevis zaudētājs, bet ieguvējs.
Diāna: Esmu laimīga, ka pasniedzēji mīl Jēzu. Svarīgi, ka neuzspiež savu pārliecību, bet liek domāt. Jūtu, ka šajā procesā klātesošs ir Svētais Gars, kas caur brāļiem un māsām vada dziļākā kopībā ar Dievu. BPI pasniedzēji ir ļoti erudīti, gudri, katrs ar savu pieredzi. Viņu padomi un pazemība netieši, bet ļoti konkrēti caur Svētajiem Rakstiem un Svētā Gara darbu norāda mums uz mūsu grēkiem un kļūdām. Veltot laiku Bībeles studēšanai un esot ar Tēvu un brāļiem, māsām sadraudzībā, varam apzināties, cik esam nepilnīgi, bet tajā pašā laikā svētīti un Dieva mīlēti. Cik vērtīgi ir mācīties un saprast, cik daudz mēs vēl nezinām!
Edmunds: Mēs esam sapratuši, ka sadraudzība brāļu, māsu starpā ir ļoti nepieciešama, Dieva Vārda lasīšana, pētīšana, pārrunāšana, kopīga lūgšana, iestāšanās vienam par otru, iedrošinājums, dalīšanās savās sāpēs, priekos, tāpēc domājam turpināt un vēl kādu ģimeni pieaicināt mājas grupiņā. Protams, mums ir svarīgi kalpot savā ģimenē, – bērniem, kamēr tie vēl mazi, un vairāk pievērst savu un bērnu skatus uz Jēzu! Esam atvērti un lūdzam, lai būtu gatavi, ja Dievs mūs aicinās darīt kaut ko vairāk.

Jums ir Dievā spēcīga, liela, skaista ģimene! Vai sanāk rast laiku arī saviem hobijiem? Kā pavadāt brīvo laiku?
Edmunds: Mūsu hobijs ir mūsu ģimene. Personīgie hobiji jānoliek malā. Ja sievai patīk balets, bet vīram nepatīk, un ja vīram patīk makšķerēšana, bet sievai nepatīk, ir abpusēji jāpiedalās šajās aktivitātēs, atbalstot otru pusi. Tā ir nomiršana sev. Mums ir bērni, viņi ir jāpieskata, tāpēc pēc iespējas izvēlamies aktivitātes, ko var veikt kopā ar bērniem. Piemēram, braucam ar laivu, spēlējam bumbu, ejam pastaigās. Man patīk arī ceļot, braukt ar riteni. Kādreiz es nodarbojos ar basketbolu. Šis sporta veids bija mans elks, bet elks ir nepilnīgs, tas nevar piepildīt. Tikai Kristus var piepildīt. Kā apustulis Pāvils saka, vienīgais, ko vēlos zināt, ir Jēzu Kristu, to pašu krustā sisto.

Interesanti, ka jūs abus vieno basketbols.
Diāna: Ar draudzeni organizējām draudzē basketbola treniņus bērniem. Tikai tur sapratām, ka ar vīru esam basketbolisti – abi augumā gari, un tādus mūs Dievs savedis kopā. Tomēr vissvarīgākais, ka mūs vieno izvēle sekot Jēzum, lasām Rakstus un cenšamies darīt to, ko teicis Jēzus.

Kāda ir lielākā dāvana, ko līdz šim esat saņēmuši no Dieva? 
Edmunds: Žēlastība, ka Dievs man dāvājis savu apžēlošanu. Viss no Viņa žēlastības. Nekā man nebūtu, ja nebūtu Viņa žēlastības. Jau trīs mēnešus esmu bez darba. Taču Dievs visu laiku ir vadījis tā, ka visu esam samaksājuši un mums nav parādu. Mēs pat varam atbalstīt citus brāļus un māsas.
Diāna: Pirmkārt, ticība Dievam. Viņš man dāvājis ticību. Esmu dzimusi neticīgu vecāku ģimenē. Ilgi nezināju, kas ir Dievs. Kritu grēkos, biju nelaimīga, bet Dievs apžēloja un izglāba, deva ticību uz Jēzu. Pateicos Viņam. Tas nav mans nopelns, ka Dievs mani sauc par savu mīļoto meitu un ka Jēzus ir bijis un dzīvojis manis dēļ. Otrkārt, Dieva dāvana ir mana ģimene. Dievs ir uzklausījis manu lūgšanu un dāvājis ticīgu vīru, četrus bērnus, kuri tic un kurus varam mācīt dziļāk ticībā.

Ko jūs teiktu tiem, kas vēl domā par mācībām BPI?
Edmunds: BPI ir draudzīga komanda, interesanta mācību programma, pieredzējuši pasniedzēji no dažādām konfesijām un no dažādām pasaules malām. Pats labākais, par ko varētu mācīties, ir Dievs, kas ir izdarījis visu, lai tie, kas tic Viņa dēlam Jēzum, iemantotu mūžīgo dzīvību. Tas nav pazaudēts laiks, bet iegūts, lai labāk pazītu savu mīļo Debesu Tēvu!