Meklēt

Izmantot iespējas

10. Augusts 2022Pastorālā kalpošana

Viesturs Kaugers, BPI 2. kursa students

Vecums: 37
Draudze: Rīgas baptistu draudze “Mājvieta”
Nodarbošanās: IT projekti
Kalpošana draudzē: tehniskā
Svēto Rakstu vieta, kas īpaši uzrunā: “Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa evaņģēlijs 8:32)
Bībeles personība, kas iedvesmo: apustulis Jānis, jo viņa evaņģēlijs mani vienmēr īpaši uzrunā un viņš bija Jēzus mīļais māceklis.

Kāds ir bijis tavs ceļš pie Dieva? Kas tajā bijušas nozīmīgākās norādes, pagrieziena punkti?
Ticīgs kļuvu vidusskolas pēdējā klasē. Tajā laikā daudz lasīju grāmatas, domāju, meklēju jaunu virzienu dzīvei. Ceļš pie Dieva sākās līdz ar iestāšanos augstskolā. Neilgi pirms tam sāku arī  iet uz Mateja draudzi, vēlāk pārgāju uz Torņkalna evaņģēliski luterisko draudzi. Protams, kā jau visi jaunieši, piedalījos dažādos baznīcas pasākumos, centos atrast savu kristīgo identitāti. Lielāks pagrieziena punkts bija došanās Erasmus studiju apmaiņas programmā – jauni draugi un daudz ceļojumu pa Eiropu. Tas bija skaists laiks ar vērtīgu dzīves pieredzi. Man ļoti paveicās satikt jaukus un inteliģentus cilvēkus, no kuriem bija iespēja mācīties. Tā nu sanāca, ka tikai pēc apmēram septiņiem gadiem atgriezos Latvijā un sāku atkal aktīvāk iesaistīties baznīcas aktivitātēs. Arī šeit mans garīgais ceļš ir bijis daudzveidīgs, ar kāpumiem un kritumiem, tomēr beigās nonācu draudzē “Mājvieta”.

Kā tieši šī draudze kļuva par tavu garīgo ģimeni un mājām?
Bija nepieciešams atrast telpas darbam un zināju, ka LBDS ēkā tādas tiek izīrētas. Tur satiku Tomasu Šulcu, kurš jau no paša sākuma bija ļoti draudzīgs un atvērts, kas mani patīkami pārsteidza. Protams, sarunas bija ne tikai par telpu īri, bet nedaudz parunājām par ticību, par “Mājvietu”. Tā sāku iet tur uz dievkalpojumiem. Mani īpaši toreiz piesaistīja nepiespiestā, brīvā un draudzīgā atmosfēra. 

Pirms gada izvēlējies uzsākt mācības BPI. Kas uz to tevi pamudināja?
Jau ilgāku laiku jutu aicinājumu padziļināti apgūt teoloģiju, iesaistīties draudzes darbā. Esmu diezgan daudz lasījis teoloģiskus darbus, pētījis dažādas tēmas, un tas vienmēr ir licies interesanti. Bet stāsts par BPI sākās brīdī, kad Tomass laipni mani piedāvāja aizvest uz lidostu, jo biju ieplānojis vienu ceļojumu. Pa ceļam uz lidostu viņš sāka stāstīt par BPI. Pēc tam, aizbraucot uz savu galamērķi, rūpīgi vēl pārdomāju nupat uzzinātās lietas par BPI, bet jau zināju, ka teikšu JĀ. Neilgā laikā sagatavoju nepieciešamos dokumentus, tos iesniedzu, un nu jau esmu BPI pabeidzis pirmo kursu. Jau agrāk biju dzirdējis par BPI, bet īstais brīdis pienāca negaidīti, pēkšņi, un es izmantoju šo iespēju.

Pirmais mācību gads beidzies. Kā vērtē šo gadu? Kas ir bijis tavs lielākais izaicinājums, ieguvums un pārsteigums?
Pirmais mācību gads bija notikumiem bagāts un ārkārtīgi vērtīgs gan personiskajā, gan garīgajā izaugsmē. Ja pirms tam domāju, ka diezgan labi pārzinu teoloģiskus jautājumus un esmu lasījis grāmatas, pašizglītojies, tad tagad varu teikt – esmu tikai pašā ceļa sākumā. Informācijas apjoms un dziļums lika man saprast, ka garlaicīgi nebūs visu atlikušo mūžu. Ja ir interese un vēlme mācīties, tu atklāj jaunu garīgo dimensiju. Katrs no BPI pasniedzējiem ir profesionālis, arī visai atšķirīgs gan pēc pieredzes, gan domāšanas veida. Un tieši šī daudzveidība man šķita tik aizraujoša. Vēl jo vairāk, mājasdarbi bija kā bonuss. Esmu mācījies universitātē, un man ir maģistra diploms, bet varu apgalvot, ka BPI mācību kvalitāte ne ar ko neatpaliek no universitātes. Protams, atšķiras mācību process un citas detaļas, jo studentu skaits ir neliels - šeit ir iespēja kopā iedzert kafiju ar pasniedzēju un padiskutēt par dažādiem jautājumiem. Vēl man pašam bija interesanti apzināties, ka mājasdarbu veikšana sagādā prieku. Šeit gan uzreiz vēlos minēt, ka ne visi BPI studenti būs vienās domās ar mani attiecībā uz mājasdarbiem. Studenti un pasniedzēji ir ļoti dažādas personības, arī manā kursā mēs katrs esam visai atšķirīgi  pēc vecuma, dzīves pieredzes, iepriekšējās izglītības un interesēm. Tomēr, neskatoties uz visu to, te valda brālīgas, draudzīgas attiecības.

Kā mācības BPI ietekmē tavu personīgo dzīvi, kalpošanu?
Mācības BPI uzliek lielāku atbildību visās jomās. Jau pašā mācību sākumā mums pasniedzēji teica, ka ceļš sākas ar savu izaugsmi, lai pēc tam vari dot tālāk. Jāsaka, ka īstai kalpošanai vēl tikai gatavojos. “Mājvietā” joprojām ik pa laikam palīdzu ar tehnisko kalpošanu. Ļoti iespējams, lielākās pārmaiņas vēl ir tikai priekšā.

BPI moto ir "svētīts, lai svētītu". Vai esi jau saņēmis no Dieva, kur un kā tu vari būt par svētību?
Pilnīgi noteikti esmu piedzīvojis Dieva svētības šajā laikā, dzīve ir iegājusi jaunā dimensijā. Jau pašlaik cenšos atbalstīt cilvēkus, kuriem dzīves apstākļi ir izaicinošāki. Tā kā esmu pabeidzis tikai pirmo kursu, es vēl precīzi nezinu savu turpmāko darbības virzienu kalpošanā. Esmu pārliecināts, ka Dievs vadīs pareizajā virzienā.

Pašlaik notiek jauno studentu uzņemšana, kas mācības uzsāks septembrī. Kāds būtu tavs vēlējums viņiem?
Lūdz, domā un runā ar šajā jomā pieredzējušiem cilvēkiem, piemēram, savu mācītāju, kādu no kopienas, esošo vai bijušo BPI studentu. Kā jau minēju, man šajā ziņā ļoti ir palīdzējis Tomass, kurš pats ir BPI absolvents un pašlaik veiksmīgi vada tā mācību procesu. Jautā, diskutē un tu nonāksi pie atbildes. Svarīgi arī minēt, ka mācības BPI nav kaut kādi kursi, kuriem var izskriet cauri un pēc tam ar to lepoties citu priekšā. Mācības notiek trīs gadus, un tas ir diezgan ilgs laiks. Mēs nevaram zināt, kā attīstīsies mūsu dzīves, tādēļ lēmumam pabeigt iesākto ir jābūt spēcīgam. Pats svarīgākais – lūdz Dievu par savu aicinājumu mācīties.

Un ko tu teiktu tiem, kas vēl pašlaik nav izlēmuši, kas šaubās?
Ja tev ir aicinājums, nešaubies un rīkojies! Laiks ir tagad, nevis kaut kad nākotnē. Ja tu neizmanto to iespēju, ko tev tagad Dievs ir devis, otra tāda vairs var nerasties. To es pats esmu piedzīvojis un esmu ļoti pateicīgs, ka izvēlējos šo ceļu brīdī, kad šī iespēja tika piedāvāta. Protams, vienmēr ir kādi apstākļi, kas liek būt uzmanīgam, piesardzīgam ar šādu lēmumu pieņemšanu. Bieži vien tie ir finansiālie apsvērumi vai laika trūkums darba, ģimenes pienākumu dēļ. Tiem, kuri šaubās par finansiālo aspektu, aicinu vērsties privāti pie BPI vadības un šo jautājumu izrunāt, viņi noteikti palīdzēs atrast praktisku risinājumu pēc savām un BPI iespējām. Atceries, ka BPI nepieciešamības gadījumā var palīdzēt ar dzīves vietu un arī finansiāli atbalstīt.

Ja tev būs aicinājums, laika trūkums nebūs šķērslis. Tam, kas tev patiesi patīk un uzrunā, tu laiku atradīsi. Vēlos minēt vēl vienu svarīgu aspektu – drosmi. Ja vēlies dzīvē sasniegt patiešām ko vērtīgu un lielu, bez drosmes un riska uzņemšanās neiztikt. Jā, ir pilnīgi skaidrs, ka būs grūti brīži, varētu būt jāpieņem kādi sarežģīti personiski lēmumi, bet tas ir šaurā ceļa vērts.

Kā lasītāji var aizlūgt par tevi?
Par mācību veiksmīgu pabeigšanu, pastāvēšanu pārbaudījumos un par to, lai es savā kalpošanā būtu par svētību citiem. Ticības un kalpošanas ceļš neizbēgami ir un būs ar pārbaudījumiem, grūtībām. Būtiskākais ir to turpināt un nekad neapstāties.

 

Iet uz ziņu sarakstu