Intervija ar 1. kursa studentu Tomu Grenevicu

Toms Grenevics, BPI 1. kursa students

Vecums: 24

Ģimene: neprecējies

Kristīts: 2012. gadā, Talsos

Šobrīd: Rīgas Internacionālā draudze "Communitas", dažreiz svētdienās sludina, pielūgsmes vadītājs, jauniešu darbs, draudzes padome, skaņošana.

Mana mīļākā Bībeles grāmata – Pāvila 2. vēstule Timotejam.

Cilvēks Bībelē, kuram jūtos līdzīgs – apustulis Toms.

Savu dzīvi nevaru iedomāties bez ēdiena.

Pasauli redzu kā pilnu ar labo un ļauno, kam pāri stāv Dievs.

BPI iegūta atziņa – ticīgā cilvēka dzīve nav sprints, bet maratons, kuru jāskrien kopā ar citiem.

Jēzus ir pasaules gaisma. Kā un kur tu pirmo reizi ieraudzīji un piedzīvoji šo gaismu?

Tas notika Talsu Kristīgajā vidusskolā, kur pirmo reizi dzirdēju Evaņģēliju. Gan skolotāji, gan klases biedri dalījās liecībās un stāstos par Dieva darbiem viņu dzīvēs. Mācījos tur no 1. klases, ik dienu pavadīju kristīgā atmosfērā. Vajadzēja ilgu laiku, lai mana sirds sāktu atvērties Evaņģēlijam, bet šodien joprojām ticu, ka tas bija Dievs, kurš deva man ticību.

Par Tevi radies priekšstats kā par ļoti vispusīgu cilvēku ar dažādām interesēm un spējām gan mūzikā, gan tehniskās un organizatoriskās lietās, kas visam pieiet ar lielu atbildības sajūtu. Kas tevi pamudināja mācībām tieši BPI?

Par BPI jau biju domājis ilgu laiku. Apsvēru mācīties šeit jau pēc vidusskolas beigšanas, bet tomēr izvēlējos uzsākt mācības Rīgas Tehniskajā universitātē. Vēlējos iegūt augstāko izglītību un pamainīt vidi pēc Kristīgās vidusskolas beigšanas. Turpināju uzturēt kontaktus ar draugiem, kuri bija saistīti ar BPI. Gadiem ejot, auga interese un vēlme uzsākt mācības BPI. Un tad beidzot lietas manā dzīvē sakārtojās tā, ka man bija iespēja mācīties Baltijas Pastorālajā institūtā. Saruna ar esošo un iepriekšējo LBDS bīskapu deva plašāku ieskatu mācību procesā un pārliecību, ka šis ir pareizais ticības solis. Sapratu, ka šajā dzīves sezonā Dievs mani aicina tieši šeit.

BPI pasniedzēji Tevi raksturo kā dziļi domājošu. Kas šajā gadā nodarbina tavas domas?

Pēdējā gada laikā BPI ir devis man daudz laika dziļām pārdomām par manu personisko izaugsmi, garīgo dzīvi, attiecībām ar apkārtējiem, aicinājumu dzīvē un nākamajiem 2 gadiem BPI. Man patīk būt vienam, tāpēc bieži esmu pārdomās par kādu no šīm lietām. Vienmēr esmu bijis domātājs, analītiķis. Patīk izplānot lietas līdz sīkākajai detaļai. Pēdējā laikā esmu daudz domājis par Dieva aicinājumu manai dzīvei. Vai tā būtu pilna laika kalpošana, vai karjeras darbs un brīvajā laikā kalpošana draudzē? Es pašlaik sliecos uz vienu no šiem variantiem, bet turpinu lūgt un domāt, kas ir manas dāvanas un kur Dievs mani ved. BPI lieliski palīdz sakārtot domas un idejas, kā arī liek sev uzdot tos grūtos un sarežģītos jautājumus, kurus bieži nevēlamies paši sev jautāt. Ceru, ka nākamie divi gadi un prakses laiks man palīdzēs vēl skaidrāk saskatīt, kur Dievs mani aicina.

Tu no latviskajiem Talsiem atnāci mācīties uz Rīgu un izvēlējies būt internacionālajā draudzē. Kādēļ šāda izvēle?

Talsu baptistu draudze ir un būs mana pirmā draudze. Tur es pieredzēju savu pirmo kristiešu kopienu un kalpošanu draudzē. Vienmēr būšu pateicīgs draudzei par iespējām izmantot savas dāvanas Dieva valstības celšanai. Bet sapratu, ka braukšana divas reizes mēnesī uz draudzi, kas ir 100 kilometru attālumā no Rīgas, negatīvi ietekmē manu garīgo dzīvi. Attālums un apmeklēšanas biežums sniedza man maz iespēju, lai pavadītu laiku ar draudzi. Kad izdarīju izvēli par BPI, zināju, ka jāmeklē kāda draudze Rīgā. Parādījās daudz iespēju, kuras apsvēru. Bet tad dzirdēju no drauga par Internacionālo draudzi, un radās liela interese. Ar laiku iepazīstot cilvēkus tur, redzēju, ka Rīgas Internacionālā draudze "Communitas" ir cilvēku kopiena, kas fokusējas uz misiju. Valodas barjera arī netraucēja, jo angļu valodā runāju labi. Un Dievs pavēra daudz iespēju kalpot šajā draudzē un būt par daļu no kopienas.

Talsos vadīji jauniešu darbu, tagad dažādos veidos piedalies draudzes "Communitas" kalpošanā. Kur saskati draudzes uzdevumu un iespējas šodien?

Studējot Bībeli un lasot par kristietības vēsturi, aizvien vairāk redzu, ka draudze ir veidota no Jēzus mācekļiem, kuru uzdevums ir radikāli sekot Kristum. Tas ir vispārīgs uzskats, bet zem tā ietilpst vairākas darbības un kalpošanas. Nav draudzes, kas būtu perfekta, jo draudze sastāv no cilvēkiem, un cilvēki ir grēcīgi. Bet Jēzus mācekļi ir aicināti, Jēzus pat ir devis mums pavēles būt par gaismu un sāli šajā pasaulē. Mēs nesam Evaņģēlija vēsti pasaulē. Mēs esam liecinieki Jēzus žēlastībai.

Domāju, ka šodien mūsu kultūra paliek aizvien sekulārāka. Rietumu kultūra, kas reiz balstījās uz kristietību, šodien balstās uz postmodernismu. Bet tieši šādā sabiedrībā un kultūrā Evaņģēlija gaisma mirdz visspilgtāk. Ja turēsimies pie bibliskas teoloģijas un būtiskām doktrīnām, kas motivē mūs kalpot un liecināt, domāju, ka draudze arī spēs atstāt lielāku ietekmi uz kultūru un cilvēkiem. Galvenais, lai šodien nezaudējam fokusu uz māceklību un misiju, kas tik bieži pietrūkst mūsu ikdienas dzīvēs.

Tu daudz esi piedalījies nometņu organizēšanā. Vai tev ir kāds ieteikums vai iedrošinājums tiem, kas šovasar kalpos nometnēs?

Iedrošinu fokusēties uz nometnes mērķi un misiju. Bieži, kad esmu noguris nometnes laikā, cenšos atcerēties, kāpēc nometne notiek un kāpēc es esmu šeit. Tajos brīžos fokuss no manis pāriet atpakaļ uz nometni un cilvēkiem, kuriem kalpoju.

Pēc diviem gadiem tavs vārds pievienosies BPI absolventu sarakstam. Vai esi domājis –  kas tālāk?

Esmu. Liekas, ka pēdējā laikā tikai par to vien domāju. Ir vairāki varianti, bet vienmēr cenšos saprast, kur Dievs mani aicina. Man ir arī kāds kluss bērnības sapnis, kuru vēlētos piepildīt. Bet varbūt Dievam ir citi plāni.

Kā lai "Baptistu Vēstneša" lasītāji aizlūdz par tevi?

Aizlūdziet, lūdzu, par mācībām BPI, vēlos noslēgt pirmo mācību gadu ar labiem rezultātiem. Arī par manas draudzes darbu, jo daudz jaunu pārbaudījumu un izaicinājumu mums stāv priekšā. Un par manu garīgo dzīvi, jo bieži ikdienas steigā grūti atrast laiku klusumam un Dievam.