Intervija ar 1. kursa studentu Lūkasu Tolbertu

Mierā un līdzsvarā

Lūkass Tolberts, BPI 1. kursa students

Vecums: 34 gadi
Ģimene: sieva Patrīcija, bērni - Anna Keita (9), Karolīna (7), Eleonora (5), Kristofers (2 mēneši)
Kristīts: Norsaidas baptistu draudze, Dienvidkarolīna, 2002
Šobrīd: Misijas draudze – sludina, kalpo draudzes padomē un slavēšanas komandā.

Mana mīļākā Bībeles grāmata – Pāvila vēstule efeziešiem.
Cilvēks Bībelē, kuram jūtos līdzīgs – Timotejs.
Savu dzīvi nevaru iedomāties bez manas ģimenes… un kafijas.
Pasauli redzu, kā Jēzus to redzēja. "Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mat. 9:36)
BPI iegūta atziņa: Es esmu iemācījies, ka vienmēr ir kaut kas, ko es varu mācīties par Dievu un Viņa Vārdu. Kā arī, vienmēr ir kaut kas, ko varu mācīties no maniem brāļiem un māsām Kristū. Man ļoti patika BPI lektora Bila Zipa kurss par Pāvila vēstulēm. Bija ļoti interesanti redzēt, kā Pāvila dzīvesstāsts palīdz mums saprast Pāvila vēstuļu kontekstu un vēsti.

Kad pajautājām taviem kursabiedriem, lai viņi tevi raksturo, tad kādi minēja, ka esi "miera mika". Vai zini, ko tas nozīmē?

Jā, es domāju, ka saprotu, ko viņi mēģina pateikt. Bet es tāds vienmēr neesmu bijis. Kad es biju jaunāks, es daudz cīnījos ar stresu un nemieru, un dažreiz es vēl aizvien ar to cīnos. Taču esmu iemācījies, ka es neesmu Dievs. Mana dzīve ir daudz labāka, kad es sekoju Dievam un nemēģinu pats kontrolēt savu dzīvi. Kad es cīnos ar nemieru, man jātic Dievam tā, kā Pāvils rakstīja Filipiešiem 4:7: “Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”

Man ir ļoti aizņemta dzīve. Pat tās lietas, kuras, dzīvojot ASV, man nesagādāja grūtības, tagad valodas un atšķirīgās kultūras dēļ ir daudz grūtākas. Kad dzīvojam ASV, mūsu bērni mācījās mājmācībā, bet tagad mūsu divas vecākās meitas mācās Ādažu vidusskolā. Tādēļ mums jālīdzsvaro ģimene, kalpošana, draudze, skola, attiecības un viss pārējais. Ikdiena bieži vien ir ļoti aizņemta!

Ļoti svarīga Rakstu vieta manā dzīvē ir Efeziešiem 5:15-16: “Tad nu raugieties nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” Es ticu, ka laiks ir dāvana no Dieva un mums tas jāizmanto gudri. Vienreiz vai divreiz gadā mēs ar sievu kopā pārrunājam un lūdzam Dievu par mūsu ģimenes, kalpošanas, darba un personiskajiem sapņiem nākamajam gadam. Tad kopā plānojam, kā mēs varētu tiekties pēc tiem, ievērojot veselīgu darba un atpūtas līdzsvaru savā dzīvē. Es arī cenšos būt ļoti disciplinēts, veidoju un sekoju padarāmo darbu un uzdevumu sarakstam.

Taču domāju, ka lielākais uzdevums ir uzlūkot Jēzu, kā Vēstulē ebrejiem sacīts: “Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu...” (12:1-2a). Tādēļ man ir noderīgi atkal un atkal pajautāt sev – kā es varu pagodināt Dievu man dotajā laikā kopā ar manu ģimeni, manā darbā, draudzē, ar draugiem?

Lūdzu, atklāj mums savu noslēpumu - kā tik īsā laikā tik labi iemācīties latviešu valodu? 

Es nezinu... Dažreiz joprojām jūtos, ka vispār nemāku runāt latviešu valodā. Taču es redzu, ka soli pa solim eju uz priekšu un sanāk arvien labāk. Es domāju, ka manām valodas studijām palīdzējušas trīs lietas. Pirmkārt, mana sieva ir ļoti gudra, viņa ļoti daudz palīdzēja un iedrošināja. Otrkārt, pirmajā gadā man bija brīnišķīga privātskolotāja, un trešā atslēga ir mūsu draudze un draugi, kuri piekrita ar mums runāt tikai latviski, lai gan daudzi no viņiem māk runāt angliski. Viņi bija ļoti pacietīgi ar mums un palīdzēja izlabot mūsu daudzās kļūdas!

Kad pirms pāris gadiem ieradies Latvijā, tavā plānā droši vien nebija mācības BPI. Kādēļ tomēr to izvēlējies un ko tas tev dod?

Jā, mans plāns nebija mācīties BPI. Taču bīskaps Kaspars Šterns ieteica, ka BPI varētu man palīdzēt. Mēs ar sievu padomājam un lūdzām par to. Mums šķita, ka šī būs laba iespēja, lai es varētu turpināt apgūt latviešu valodu un arī veidot attiecības ar citiem kristiešiem, mācītājiem, vadītājiem un draudžu dibinātājiem Latvijā. Lai gan esmu studējis seminārā ASV, es joprojām izbaudu iespēju iemācīties jaunas lietas. BPI dod man šo iespēju.

Tu Latvijā pārstāvi misiju IMB (International Mission Board). Kāds ir jūsu uzdevums? Un kāpēc tieši Latvijā?

IMB fokuss ir draudžu dibināšana. Tas ir mūsu ilgtermiņa mērķis – palīdzēt draudžu dibināšanā Latvijā. Taču tas nenozīmē, ka mēs kalposim tikai jaunām draudzēm. Mēs vēlamies kalpot arī esošām draudzēm. Vēlamies kopā strādāt pie tā, lai aizsniegtu Latviju Kristum.

Kāpēc Latvija? Tas ir ļoti garš stāsts, bet īsā versija ir, ka Dievs mums pavēl “ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas” (Mat. 28:19). Mēs gribējām paklausīt šai pavēlei un lūdzām Dievu, lai Viņš mūs nosūta, kur Viņš vēlas. Vairākos veidos Dievs mūs vadīja uz Latviju.

ASV apgabalā, kur dzīvojām, uz 65 000 iedzīvotājiem ir gandrīz 50 baptistu draudzes! Kopā ar citām konfesijām tur ir vairāk nekā 125 draudzes! Mūsu sapnis bija dzīvot tur, kur nav tik daudz draudžu, kur varam kalpot. Un kopš mūsu pārcelšanas uz Latviju mēs turpinām saredzēt un saprast, ka tieši šeit ir vieta, kur Dievs vēlas, lai mēs esam.

Esam Lieldienu laikā. Kas ir tavas “lielās dienas” ar Jēzu?

Es biju uzaudzis reliģiskā ģimenē un domāju, ka esmu kristietis. Man šķita, ka kristiešiem vienkārši jātic Dievam un ka pestīšana nāk caur darbiem. Vidusskola dažādu iemeslu dēļ bija grūts laiks manā dzīvē. Kādu dienu mans klasesbiedrs uzaicināja mani uz jauniešu vakaru viņa baznīcā. Tur mācītājs sludināja par Bībeli, Jēzu, grēku un pestīšanu. Es beidzot sapratu, ka mēs nevaram glābt paši sevi, bet Jēzus izdarīja to, ko mēs nevarējām izdarīt. Viņš dzīvoja nevainojamu dzīvi, ko mēs nekad nevarētu dzīvot. Viņš nomirdams izcieta sodu, ko mēs par mūsu grēkiem būtu pelnījuši. Tā diena bija mana “lielā diena” – es izlēmu nožēlot grēkus un sekot Jēzum Kristum.

Sekot Jēzum nenozīmē, ka mūsu dzīve būs bez grūtībām. Bet arī grūtajos laikos Jēzus ir ar mums, un Viņš izmanto grūtības, lai palīdzēt mums pieaugt mūsu ticībā. Tieši tad piedzīvojam uzvaras, par ko Jēzus stāstīja: “To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!" (Jāņa 16:33) Katra šāda reize ir kā Lieldienas kopā ar Jēzu. To nesen arī piedzīvojām, pārceļoties uz Latviju. Mums bija bailes un raizes, bet caur lūgšanām, draudzi un Viņa Vārdu, Dievs mūs iedrošināja soli pa solim iet tālāk.

Pēc divarpus gadiem mācības BPI būs beigušās. Vai jau esi domājis - kas tālāk?

Lielā atbilde ir “draudzes dibināšana”. Taču, ko tas tieši nozīmē? Mēs vēl nezinām, bet mēs turpinām lūgt Dievu un sekot Viņam ticībā. Mēs zinām, ka Dievs vēl darīs lielas lietas Latvijā, un mēs lūdzam, lai Viņš mums parāda, kā mēs varam Viņam pievienoties šajā darbā.

Kā lai "Baptistu Vēstneša" lasītāji aizlūdz par tevi un tavu ģimeni?

Mums tikko piedzima brīnišķīga dāvana no Dieva – mūsu dēls Kristofers. Aizlūdziet par viņu un mūsu ģimeni šajā laikā. Aizlūdziet arī par mūsu valodas studijām un manām mācībām BPI. Lūdziet par mūsu attiecībām ar nekristiešiem, lai mēs būtu drosmīgi dalīties ar viņiem Evaņģēlijā.

 

Sagatavoja

Baltijas pastorālais institūts