Iekāpt Dieva gribā

Saruna ar BPI 1. kursa studentu Mārtiņu Ogli-Ozoliņu

Ģimene: precējies, sieva Dana, dēls Patriks (9 gadi) un meita Sofija (7 gadi)
Nodarbošanās: nekustamo īpašumu joma
Svēto Rakstu vieta, kas šajā laika periodā īpaši uzrunā: “Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2)
Bībeles personība, kas iedvesmo: Dāvids

Nav šaubu, ka tavai sirdij tuva un svarīga ir kalpošana Dievam. Pastāsti par to!
Pirms vairākiem gadiem pārcēlāmies no Rīgas uz dzīvi Talsos. Tur apmeklējām kādu vietējo draudzi. Pēdējos gados, lai gan dzīvoju Talsos, tiku aicināts sludināt Valmieras baptistu draudzē, vadīju arī svētbrīžus un Bībeles studijas. Taču visu šo laiku jutu iekšēju pamudinājumu kalpot Talsos un tur dibināt draudzi. Bija dažādas tikšanās un situācijas, kas mudināja atsaukties Dieva aicinājumam. Iepazinos ar bīskapu Kasparu Šternu. Pēc sarunām ar viņu atsaucos ierosinājumam piedalīties Jauno draudžu dibinātāju izvērtēšanas programmā. Bija arī piedāvājumi kalpot citās draudzēs, esam daudz par to lūguši. Taču ar sievu saņēmām Dieva aicinājumu kalpot un redzēt cilvēku glābšanu tieši Talsos. Dievs aicina, Dievs arī apstiprina. Ir pienācis laiks, lai palīdzētu cilvēkiem būt draudzē un piedzīvot Dievu.

Kā izvēlējies mācīties BPI?
Saistībā ar Dieva aicinājumu veidot draudzi, studēt BPI piedāvāja Kaspars Šterns. Atsaucos.

Ir pagājis viens mācību gads BPI. Kā tu to vērtē?
Šis gads ir ļāvis mainīt domāšanu, pārveidojot arī sirdi. Ir bijušas lekcijas, kas ir kā pamudinājums vairāk darīt un intensīvāk kaut ko mainīt. Svarīgas ir sarunas ar manu BPI mentoru Oskaru Lūsi. Viņš spēj gan uzslavēt, gan izteikt motivējošu kritiku, aicinot ieklausīties un izvērtēt situācijas un pieņemt labākus lēmumus, kas liek rīkoties citādāk nekā ierasts.

Kā mācības BPI ietekmē tavu profesionālo dzīvi, kalpošanu?
Mācības un sadraudzība ar studentiem nostiprina un veido attiecības ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kas, tāpat kā es, ir saņēmuši aicinājumu kalpot. Tas dod drošību un rada piederības sajūtu, ka neesmu viens pats, ka man ir brāļi un māsas un ka mums ir viens kopīgs ceļš, pa kuru iet un stiprināties. Šī piederības sajūta, kopīgs ceļš un lūgšanas dod drosmi un spēku darboties arī pasaulē. BPI man palīdzējis sakārtot arī teoloģisko domāšanu.

Svarīgas ir sarunas ar maniem BPI mentoriem. Tās mudina vairāk domāt par to, kā norimt. Redzu, ka bieži riskēju “ierauties” kalpošanas darbā un atstāt novārtā pienākumus mājās. BPI atgādina pamatvērtības. Uzsākot mācības BPI, pirmo lekciju vadīja Igors Rautmanis. Tajā tika aplūkotas laba vadītāja kalpošanas īpašības. Ik pa laikam šo lekciju atkal pārlasu. Tas liek apstāties, domāt un palūkoties uz sevi no malas.

Kas mācībās ir bijis visizaicinošākais?
Visgrūtāk ir atrast laiku, lai vairāk iedziļinātos ne tikai mācībās klātienē, bet arī esot mājās.

Kā tu piedzīvoji glābšanu, sastapšanos ar Kristu?

Nāku no kristīgas ģimenes. Vecāki kalpoja vasarsvētku draudzē. Kad biju pusaudzis, sāku tam visam pretoties. Atceros, ka vecākiem sacīju, ka nekad vairāk ar kristiešiem nesveicināšos, ka neko kopīgu ar baznīcu un Dievu es nevēlos.

Pirms apmēram 12 gadiem Dievs atrada veidu, kā mani uzrunāt. Pirms tam biju dzīvojis destruktīvu dzīvesveidu. Vēlāk bija posms, kad it kā ticēju, bet mana ticība bija intelektuāla, ārišķīga, un iekšēji vilināja tās pašas vecās tieksmes un ierastā uzvedība. Ap 2013. gadu piedzīvoju personīgas attiecības ar Dievu. Kopš piedzīvoju Svētā Gara kristību, manā dzīvē notika pārmaiņas – ilgs dziļas, nopietnas pārveidošanās laiks. Visi šie notikumi ļāva saprast, ka patiesi kristīgu dzīvi bez Svētā Gara dzīvot mēs nevaram. Pārmaiņas notiek katru dienu. Ir situācijas, kad sanāk “izgāzties”. Taču, pateicība Dievam, Viņš ir tas, kas dāvā žēlastību un dod spēku piecelties.

Kā jūs ikdienā ģimenē izdzīvojat ticības dzīvi?
Cenšamies kopā lūgt, svinēt vakara svētbrīžus. Kopīgi lasām Svētos Rakstus, svētdienās apmeklējam dievkalpojumus, dažādus kristīgus pasākumus. Cenšamies pavadīt laiku kopā ar ticīgiem cilvēkiem, kopā lūgt un kalpot. Bērni mācās kristīgā skolā. Ar viņiem pārrunājam dažādus tematus. Cenšamies būt piemērs viņiem. Pirms mēneša mūsu dēls ģimenes vakara svētbrīža laikā sacīja, ka vēlas savā sirdī pieņemt Jēzu. Un viņš to arī izdarīja.

Tev kalpošanā liels atbalsts ir tava sieva Dana.
Sieva ir mana labākā puse. Kad ar saviem domu lidojumiem traucos lielā ātrumā, tad viņa ir kā mans enkurs, kas liek apdomāt un paskatīties uz situāciju no dažādām pusēm. Mana sieva ir mans “laika plānotājs”, kas atgādina, kur man jābūt, pārbauda, vai esmu sagatavojies. Atbalsta gan ar lūgšanām, gan praktiski.

Tev ir arī hobiji?
Man patīk aktīvā atpūta: basketbols ar dēlu, laiks ar draugiem, makšķerēšana, izbraukumi.                                                                                                                                       

Kāda ir lielākā dāvana, ko līdz šim esi saņēmis no Dieva?
Pestīšana. Sieva. Bērni.

Kādas dāvanas tu vēlētos saņemt no Svētā Gara?
Ticu, ka Svētais Gars dod šīs dāvanas pēc vajadzības. Esmu pieredzējis, ka cilvēki top dziedināti, man sajūtot pamudinājumu uzlikt viņiem rokas, un cilvēki saņem arī atziņas runas un pravietojumus, un tie piepildās. Pāri visam vēlos piedzīvot, ka cilvēkiem mainās domāšana. Pāvils aicina pārvērsties savā domāšanas veidā, lai saprastu, “kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs” (Romiešiem 12:2). Cilvēkiem vajadzīga atziņa, kas viņi ir Jēzu Kristū. Cilvēkiem ir jāiekāpj Dieva gribā. Tāpēc vēlos uzrunāt cilvēkus, sludināt viņiem par Kristus pilnīgo upuri, lai ikviens piedzīvotu Dieva mīlestību un varētu piepildīt Dieva aicinājumu savā dzīvē, būt Dieva draudzē.

Kas tev šķiet grūtākais, ko Dievs aicina īstenot?
Grūti ir nolikt sevi malā, sadzirdēt Dieva aicinājumu. Neļauties savām ambīcijām un saviem mērķiem, bet būt Dieva Gara vadītam.

Tavs iedrošinājums lasītājiem?
Pēdējie gadi parāda, ka laiki un situācijas mainās straujāk, nekā mēs gribētu, bet Dievs un Viņa mīlestība nemainās. Svarīgi atcerēties, ka Dievs ir tas, kas mūs vislabāk pazīst un visvairāk mīl. Lai arī kādā dzīves posmā mēs būtu – kalna virsotnē vai ielejā, Dievs mūsu dzīvēs ir ieinteresēts vairāk nekā mēs paši. Dievs saka: “Es tevi neatstāšu un es tevi nepametīšu” (Ebrejiem 13:5). Savu skatu aicinu vērst ne uz savu varēšanu vai nevarēšanu, bet uz to, ko Dievs var izdarīt, un balstīt savu dzīvi uz to, ko Dievs jau ir izdarījis pirms 2000 gadiem Golgātā pie krusta.