Dievs ir tik īsts - Aksels Jansons, 1. kurss

Aksels Jansons – precējies, divu bērnu tēvs, vairāku uzņēmumu vadītājs, kārtībnieks un svētdienskolotājs Mateja draudzē, iesaistījies cietumu kalpošanā un vada Alfa mazo grupu, garīgi kalpo cilvēkiem, lietojot sociālos tīklus.

Mans ceļš uz BPI bija neplānots un negaidīts dzīves pavērsiens. Skolas laikā vēlējos kļūt par ārstu. Pēc tam, kad netiku uzņemts Medicīnas fakultātē, sāku strādāt lidostā, apkalpojot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Vēlme būt bagātam, kas manī tika ielikta no bērnības, kopā ar pacietības trūkumu, noveda mani līdz noziedzībai. No 18 līdz 24 gadu vecumam aktīvi nodarbojos ar krāpšanu un dažādām noziedzīgām shēmām. Drīz vien sākās problēmas – pievilšana, neuzticēšanās, vardarbība un ļaunums. 24 gadu vecumā izveidoju “mega shēmu”, kur nopelnīju daudz, bet mans tēvs nozaga visu naudu un aizbēga, atstājot mūs bez nekā.

Pēc šīs situācijas es nolēmu, ka kļūšu par labu cilvēku – nožēloju sadarīto, mēģināju kompensēt savu rīcību, bet savu kaunu un skumjas slēpu alkoholā un narkotikās. Gāju pie psihologiem, astrologiem un ekstrasensiem – visi mēģināja dot cerību, bet joprojām biju nelaimīgs. Sapratu, ka nevienam nevaru uzticēties. Sāku strādāt kā nekustamo īpašumu darījumu starpnieks, palīdzot cilvēkiem un nopelnot daudz naudas. Atskatoties, es redzu Dievu pat kriminālajos laikos, jo, lai gan neticēju Viņam, es lūdzos, lai kļūtu par visietekmīgāko noziedznieku, un Viņš man to deva. Kad nauda atgriezās manā dzīvē, atgriezās arī ticība, šoreiz ticība sev. Dievs man deva iespēju iegūt visu atpakaļ ar divkāršu uzviju. Ar šo naudu es nomaksāju parādus, palīdzēju mātei un radiniekiem un uzsāku biznesu. Sākotnēji šķita, ka ar to palīdzēšu visai Latvijai.

Tomēr radinieku acīs kļuvu par mēslu. Paliku viens ar sievu un bērniem, noslēdzos no visiem līdz bankrotēju. Sapratu, ka esmu pievīlis pats sevi, un man radās jautājums: kam es varu uzticēties? Mana atkarība no marihuānas un dusmas uz dzīvi noveda pie dusmām uz Bībeli. Šīs neadekvātās dusmas radīja jautājumu, kāpēc es dusmojos, ja pat nezinu, par ko dusmojos? Es piedzīvoju brīdi, kad dzirdēju Dieva balsi un sāku lasīt Bībeli. Nonācu draudzē un pieteicos uz Alfa kursu, pēc kā nokļuvu mazajā grupā, kristījos, sāku kalpot un veidot apzinātas attiecības ar Dievu.

Viss, kam Dievs ved mūs cauri, ne tikai veido mūs, bet Dievs to lieto, lai celtu Viņa Valstību. Un mums ir dota iespēja būt daļai no tā. Vai tas nav skaisti?

Dievs mani ir radījis kā pārdevēju. Spēju izprast produktu un atrast veidu, kā to pārdot. Sākot ticēt Dievam, sapratu, ka nav nekas labāks, ko tirgot, kā Dieva Vārds. Vērsos pie mācītāja Matīsa Babrovska, ka vēlos būt mācītājs. Man ieteica pieteikties uz DRAFTS nometni, bet finansiālu apsvērumu dēļ netiku, tomēr turpināju apmeklēt draudzi. Aktīvi nodarbojos ar biznesu un, runājot ar cilvēkiem, sarunas organiski pārgāja uz garīgām tēmām. Vienā no šādām reizēm kāda uzņēmēja no Salacgrīvas teica, ka, ja braukšu sludināt, viņi nāks klausīties. Sapratu, ka Dievs mani aicina. Piezvanīju atkal mācītājam, un viņš ieteica man BPI.

Dievs pieved cilvēkus, ar kuriem varu mācīties par kalpošanu Svētā Gara vadībā. Manas attiecības ar Dievu ir pārvērtušās no rituālām lūgšanām par reālu, ikdienišķu dialogu. Esmu piedzīvojis, cik ļoti atmaksājas paļāvība uz Viņu. Jo ciešākas manas attiecības ar Dievu, jo vairāk Viņš uztic. Šobrīd Dieva vadībā esmu starpnieks tajā, kā neticīgi kļūst ticīgi, un esmu daļa no jaunas mazās grupas veidošanas. BPI ir labākā lieta, kas man ir notikusi. Es nekad nebiju domājis, ka Dievs ir tik īsts! Mēs esam cilvēciski nepilnīgi. Ir skaisti apzināties savu atkarību no Dieva, jo, ja mēs būtu “pilnīgi”, mums Dievs nebūtu vajadzīgs. Dievs zina mūsu nepilnības, tāpēc mums ir Jēzus, kas dod mums pilnīgu brīvību. Dzīvojot Dieva apsolījumā un paļaujoties uz Viņu, mums ir iespēja redzēt brīnumus. Viss, kam Dievs ved mūs cauri, ne tikai veido mūs, bet Dievs to lieto, lai celtu Viņa Valstību. Un mums ir dota iespēja būt daļai no tā. Vai tas nav skaisti?

Iešana uz draudzi, kalpošana, sadraudzība, kristīgā literatūra – tās visas ir labas lietas, bet tās nevar aizstāt personīgas attiecības ar Dievu. Es vēlos pasaulei aiznest to, cik ciešas attiecības mums var būt ar mūsu Debesu Tēti. Viņš ir viss, kas mums vajadzīgs, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi.