BPI absolvents Valters Siksna licencēts par LBDS sludinātāju

Palmu svētdienā, 10. aprīlī, Rīgas draudzē “Mājvieta” notika Valtera Siksnas licencēšanas dievkalpojums.

Valters Dieva aicinājumu garīgā kalpošanā saņēma 17 gadu vecumā, un pirmais solis uz to bija BPI DRAFTS nometnē. “Kaspars Šterns aicināja puišus lūgt Dievu un jautāt Viņam, vai Dievs neaicina kādu kļūt par jauniešu vadītāju vai mācītāju. Paklausot šim aicinājumam, sāku par to lūgt. Tās pašas vasaras beigās sāku vadīt jauniešus Priekules draudzē, jo bija vajadzība, bet nebija vadītāja. Uz Priekuli misijas braucienā bija atbraukusi komanda no Floridas. Kāds no viņiem teica: “Valter, tev jākļūst par mācītāju, es tev apmaksāšu studijas BPI.” Liela loma bijusi arī manai ģimenei. Kad sāku iesaistīties kalpošanā Priekules draudzē, mani vecāki mani ļoti atbalstīja, arī vēlāk viņi lepojās ar manu izvēli. Es arī redzēju šo garīgās kalpošanas skaistumu savā ģimenē, kura pašaizliedzīgi, katru svētdienu kalpoja draudzē. Šobrīd arī mana sieva mani atbalsta šajā aicinājumā, iedrošina un atbalsta, kalpot jauniešiem.”

Studiju laikā Valtera Siksnas prakses vieta bija Rīgas draudzē “Mājvieta”, tur viņš nodibināja ģimeni, un tagad kopā ar Laumu jau ir kļuvuši par vecākiem. Šajā draudzē piedzīvota arī draudzes ikdiena mazajās grupās jeb misionālajās kopienās. Šeit izgaršots, ko tas nozīmē, ka par tevi aizlūdz, rūpējas, iedrošina, kopā domā, kā uzrunāt nekristiešu draugus. Šo modeli Valters tagad cenšas ieviest Brankās, kur tiek dibināta draudze jauniešiem. Draudzē “Mājvieta” Valteram bija iespēja arī augt prasmē sludināt Dieva vārdu un vadīt dievkalpojumus, doties mājapmeklējumos pie draudzes cilvēkiem, mācīties, kā pašam uzsākt kopienu, kā rezultātā Mājvietā izveidojās jauniešu un senioru kopienas.

Pēc BPI absolvēšanas Valtera kalpošana turpinājās draudzē “Mājvieta”, bet arvien biežāk bija jādomā – ko tālāk? Laumas un Valtera sirdīs Dievs lika sapni par kafejnīcu, kas būtu kā vieta, kur var pulcēties jaunieši, kur var notikt semināri un tikties draudze. “Atsaucāmies Pētera Eisāna piedāvājumam piedalīties programmā “Great commission company challange”, izstrādājām biznesa projektu, kā izveidot šādu kafejnīcu un kā caur to aizsniegt cilvēkus Kristum. Ieguvām 3000 eiro grantu, lai uzsāktu darbu pie šī uzņēmuma. Radās arī iespēja doties uz Ameriku un apskatīties šādas kafejnīcas, redzēt draudzi, kurā ir vairāk nekā 600 studentu. Tur satikāmies ar kristīgiem investoriem, kas bija gatavi ieguldīt šajā projektā. Devāmies mājās ar mērķi sākt projekta realizāciju. Tomēr viss izvērtās citādi. Vispirms uzzinājām, ka gaidām mazuli, tad nāca ziņa, ka investori tomēr nav pieejami. Sāku strādāt uzņēmumā UPPE, un pēc laika kristīgā labdarības organizācija “Tuvu” uzaicināja mani veidot jauniešu kalpošanu Brankās, “Tuvu” telpās. Jau vairākus gadus šeit bija noticis darbs ar jauniešiem, organizētas nometnes, un bija nepieciešams kāds, kas ir gatavs strādāt ar jauniešiem pēc nometnes. Kad sāku vadīt jauniešu vakarus, mēs bijām 55 jaunieši, un ar katru reizi jauniešu skaits palielinājās, līdz 100. Tad sākās kovids. Pēc šiem diviem gadiem es joprojām vadu jauniešu kalpošanu, un mūsu mērķis ir vest jauniešus pie ticības Jēzum, veidot draudzi un palīdzēt veidoties jauniem vadītājiem, kas ir gatavi veidot vēl jaunas draudzes. Vēlamies sākt regulārus dievkalpojumus jauniešiem, kā arī turpināsim organizēt nometnes."

Palmu svētdienā notika Valtera Siksnas licencēšana par LBDS sludinātāju. Aizlūgums, daudz svētību vēlējumu. Valters saka, ka īpaši viņu uzrunājis Garīdznieku brālības vadītāja Edgara Godiņa teiktais – lai dzīve aizvien vairāk saskan ar vārdiem! Tas izaicina vēl vairāk izdzīvot Dieva vārdu ikdienā un būt par liecību citiem. Šī svētdiena ļoti nozīmīga bija arī mācītājam Mārcim Zīvertam, – tā bija viņa licencēšanas 11. gadadiena, un šogad šajā dienā licenci saņēma Valters Siksna, kas Mārci Zīvertu sauc par savu garīgo tēvu. Zīmīgi, ka divas nedēļas vēlāk Jelgavas draudzē notika kristības, kurās kristību veica gan mācītājs Mārcis Zīverts, gan jaunais sludinātājs Valters Siksna. “Es kristīju savu bijušo kolēģi, ar ko kopā strādāju uzņēmumā UPPE, un meiteni, kas izvēli sekot Kristum bija izdarījusi kādā no “Tuvu” nometnēm. Es ticu, ka Dievs, kurš savu darbu ir iesācis, to turpinās, lietojot arī mani,” saka sludinātājs Valters Siksna.