Augt tuvāk Jēzum - Dāvids Ieviņš, 1. kurss

Mani sauc Dāvids Ieviņš. Esmu uzaudzis trīs bērnu ģimenē, kurā vecāki mūs jau no mazotnes audzināja, parādot Jēzus mīlestību, paši organizējot kristīgās nometnes un kalpojot draudzē. Šobrīd dzīvoju Valmierā un esmu precējies ar sieviņu Martu, kalpojam Valmieras baptistu draudzē.

Mans ceļš pie Dieva aizsākās astoņu gadu vecumā, kad kristījos. Atceros kristības diezgan spilgti, taču mana dzīve radikāli nemainījās. Tā pagāja mana lielākā daļa jaunības gadu, kurus nodzīvoju, no malas skatoties, diezgan labi. Vecākiem nebija jāsaskaras ar problēmām, mani audzinot. Man nebija grūti pateikt “nē” atkarībām un nepareizajām kompānijām. Taču septiņpadsmit gadu vecumā mana ticība tika izaicināta, kad, savas draudzenes, tagad jau sievas, izaicināts, sāku regulāri lasīt Bībeli. Sapratu, ka Jēzu es nemaz nepazīstu. Zināju daudz Bībeles stāstu un Jēzus līdzības, bet reāli izdzīvojis to nebiju. Laiks gāja, mēs apprecējāmies. Ap to laiku piedzīvoju ļoti kardinālas pārmaiņas manās attiecībās ar Jēzu. Dievs mani piepildīja ar lielu degsmi kalpot Viņam un dienu dienā staigāt ar Viņu.

Tagad man ir divdesmit viens gads, un es mācos BPI pirmajā kursā. Apmēram gadu lūdzu par mācībām, bet nesaņēmu no Dieva skaidru atbildi – vai BPI ir man? Tā laiks ritēja, pagāja vasara, nokavēju BPI pieteikšanās termiņu, līdz kamēr attapos augusta vidū, kādā kristīgā konferencē. Pēc šīs konferences viena no kalpotājām mani uzrunāja un dalījās ar tādu kā atziņas vārdu, jeb pravietojumu, par to, ko viņa bija saņēmusi par mani no Dieva. Es ar šo sievieti iepriekš nebiju runājis, viņa neko par mani nezināja, bet tas, ko viņa man pateica, bija ļoti tiešs vārds no Dieva – ka man ir jāsper solis ticībā un jāpiesakās BPI. Dievs lietoja šo sievieti un runāja caur viņu uz mani. Tagad, esot BPI, vidē, kur ir citi brāļi, kas ceļ un iedrošina, un lūdz, – tas ir kā dzīvs apliecinājums, ka šī ir īstā vieta, kur tikt izaicinātam un augt tuvāk Jēzum. Nezinu, vai būšu mācītājs, bet zinu, ka Dievs manī ir ielicis vēlmi celt citus un nepaturēt sevī to, ko Viņš man atklāj caur Savu Vārdu un Viņa vareno spēku.

Dievs manī ir ielicis vēlmi celt citus un nepaturēt sevī to, ko Viņš man atklāj caur Savu Vārdu un Viņa vareno spēku. 

Tas, ko es līdz šim esmu visvairāk guvis BPI, ir attiecības un kontakti ar citiem vīriem. Arī atbildības sajūtu citu vīru priekšā, jo redzu, kā viņi cīnās, kā viņi iet šo ticības ceļu. Mani tas ļoti iedrošina. Kad to visu apvieno ar pasniedzēju dzīvajām liecībām un zināšanām, ko mēs gūstam, - tas ir ļoti spēcīgi!

Tāpēc man ļoti sirdī ir celt tos kristiešus, kas ir ieslīguši remdenības purvā, izaicināt un palīdzēt dzīvot katru dienu Jēzum, atklāt Viņa dziedinošo spēku, kas stāv pāri visiem pagātnes grēkiem un traumām. Palīdzēt dzīvot Jēzum tīkamu dzīvi un būt Viņam tīkamam upurim, paklausot Viņam un darot Viņa gribu. Novēlu ikvienam nepalikt pie tā fakta, ka viņi ir glābti un nonāks paradīzē. Ticu, ka Dievam ir daudz lielāks plāns mūsu dzīvei, kā tikai apmeklēt draudzi svētdienās. Aicinu ikvienu būt kā traukam, kā instrumentam Dieva rokās, kuru Viņš pārveido un lieto, lai Viņu pagodinātu.